Kā kļūt par AAB biedru?

Zvērināta advokāta Ulda Cakara runa Advokātu atbalsta biedrības dibināšanas sapulcē

Biedrības dibināšana, manuprāt, ir vērtējama kā cerīgs mēģinājums reanimēt pozitīvu komunikāciju advokātu starpā kā tam vajadzētu būt mūsu korporatīvā organizācijā un tas izriet no grāmatas Advokatūra 1919.-1945. un kāda tā, manuprāt, pastāvēja man zināmā periodā no manas iestāšanās kolēģijā 1985. līdz 2004.gadam.

Šobrīd mūsu kolēģijas kopsapulču gaita un izteikumi, un atsevišķi piedāvātie jautājumi liecina par nepieciešamību veidot mūsu biedrību, lai konsolidētos ap padomes priekšsēdētāju J.Grīnbergu viņa vietnieci G.Kaminsku, A.Niedri, kas arī mēģina uzturēt advokātu attiecību pozitīvo garu.

Kā viens no biedrības mērķiem ir radīt mūsu kopīgo grāmatu, kas būtu pastāvīgs forums – biedrības portālu, lai varētu tajā publiski komunicēt tajā rakstot mūsu problēmas un iespēju kā šīs problēmas risināt. Grāmatu, kas varētu būt mūsu vaduguns, kas kopsapulcei un padomei vienlaicīgi paustu viedokli par svarīgiem budžeta jautājumiem, likumdošanas novitātes nepieciešamības jautājumiem, lai tiesiskās regulācijas procesā aizstāvētu visu mūsu intereses.

Biedrības mērķim ir jābūt nevis kā 1x gadā kopsapulcē steigā atvēlētās 5 minūtēs debatēs paust savu viedokli par svarīgiem jautājumiem, bet pastāvīgi, gan ar minētā portāla starpniecību, gan ar biedrības darbību paustu viedokli kaut vai par mehānisku bezierunu advokātu skaita palielināšanu. Varbūt varat pievienoties manam viedoklim, ka šobrīd palielinot advokātu skaitu ar pretendentiem, kas valsts pārvaldē un citu ir zaudējuši darbu (tūkstoši) nevar veidot prestižu advokatūru. Advokatūra nav vieta, kurā var pulcēties citu darbu zaudējušie, kuriem nav iespēju iegūt citu darbu, jo līdz šim taču neatteica nevienam uzņemšanā.

Advokatūru nevar veidot kā bezgalīgu juristu kori, kuriem citur nav kur dziedāt. Tāds koris neskanēs, tam nebūs prestiža, par ko mēs cīnāmies. Tāds koris rada haosu juridiskā tirgū.

Presē izteiktas atsevišķu prokuroru viedoklis, ka viņi redz, ka advokatūra viņiem ir kā spilvens, kas mazinātu sāpes pēc piezemēšanās no kritiena, pārtraucot darba attiecības prokuratūrā. Šie izteikumi vien grauj mūsu profesionālās organizācijas slavu.

Nevar pieļaut situāciju, ka personas, kas kļūst par advokātiem, uzreiz aptur savu darbību, minētais apliecina, ka viņam mērķis nav bijis advokatūra, bet tas ir kārtējais spilvens pēc iespējamā kritiena. Es nebaidos to atklāti paust.

Pienācis laiks viedokļu paušanai, lai nebūtu tā, ka komentāros portālā Delfi pagājušo sestdien, kad slēpjoties aiz nikiem un iesaukām tika izteikti nekorekti neētiski it kā advokātu izteikumi, kaut šie izteikumi neatbilst mūsu augstajām ētikas normām.

Šie komentāri mani pārliecināja par biedrības veidošanas pareizību, kur zem G.Kaminskas, J.Grīnberga un A.Niedres karogiem mēs mēģinātu mijiedarbībā atjaunot mirstošo advokātu inteliģenci.

Redzu, ambiciozi pārfrāzēt, ka mūsu biedrība tiek dibināta pēc iniciatīvu grupas, gluži kā austrumu gudra redzētās krītošas zvaigznes principa, ka zvaigznei nokrišanas vietā radās biedrība, kas vēlēsies konsolidēties, risināt (ne administratīvi) advokātu interesējošus jautājumus.

Salīdzinoši, ja Lehs Valensa dibinot sabiedrību pārvērta Polijas, kā valsts dzīvi, mēs kopīgi varētu radīt savu biedrību, ka mūsu advokatūras pasaulē radītu patiesi spēcīgu solidāru spēku, pārvēršot advokatūru par prestižu, ārkārtīgi spēcīgu organizāciju.

Pretēji ES valdību rekomendācijām jaunām dalībvalstīm piespied apmācībai, kas pat PSRS laikos nebija.

Es vēl atceros tādas mega advokatūras zvaigznes, kā Briģi, Dāvidsonu, Janševski, kas augsti turēja mūsu organizācijas prestižu un uzskatu, ka netieši viņu darbība liecina par nepieciešamību šobrīd savstarpējās cieņas radītu, organizācijas programmā izklāstīto mērķu sasniegšanai.

Publicēts: 30.07.2009


« Atgriezties