Kā kļūt par AAB biedru?

DIVAS ADVOKĀTU BIEDRĪBAS KONFERENCĒ APSPRIEŽ IESPĒJAMUS UZLABOJUMUS VALSTS APMAKSĀTAJĀ AIZSTĀVĪBĀ KRIMINĀLPROCESĀ

Rīga, 14.janvāris. Vakar viesnīcā ‘’Rīdzene’’ ir notikusi Advokātu atbalsta biedrības (AAB) un Latvijas Krimināllietu Advokātu Biedrības (LKAB) rīkotā konference, kuras pamatjautājumi bija valsts nodrošinātās aizstāvības kriminālprocesā apmaksas modelis un Advokātu atbalsta biedrības priekšlikums par sīku noziedzīgu nodarījumu pret īpašumu dekriminalizāciju.
 
Konferencē piedalījās četrdesmit seši dalībnieki, tajā skaitā Tieslietu ministrijas pārstāvji – Brīvo juridisko profesiju departamenta direktora vietniece Jeļena Bārbale, šī paša departamenta juriskonsulte Jevgēnija Tverjanoviča-Bore, Krimināltiesību departamenta pārstāvis Uldis Zemzars, Juridiskās palīdzības administrācijas direktore Irina Ļitvinova, kā arī Ģenerālprokuratūras Darbības analīzes un vadības departamenta prokurore Sandra Kernu.
 
Kā goda viesi uz konferenci bija ieradušies arī Latvijas Zvērinātu advokātu padomes priekšsēdētājs Jānis Grīnbergs un Augstākās Tiesas Senāta Krimināllietu departamenta priekšsēdētājs Pāvels Gruziņš.
 
LKAB valdes līdzpriekšsēdētājs Jānis Rozenbergs konferences atklāšanā pauda gandarījumu par to, ka abas advokātu biedrības sarīkoja konferenci kopējo mērķu sasniegšanai, tādējādi kliedējot baumas par kādu šķelšanos.
 
Advokātu atbalsta biedrības vārdā runāja vairāki referenti, un visi atzīmējuši, ka esošajā valsts stāvoklī nav pamata cerēt uz tūlītēju valsts budžēta izdevumu palielinājumu aizstāvības nodrošināšanai par valsts līdzekļiem kriminālprocesā, tomēr nepieciešams pārdomāt, kur ir iespējams esošo finansējumu izmantot lietderīgāk.
 
Valsts budžetā 2010.gadā šim nolūkam ir paredzēti līdzekļi LVL 702 434 apmērā, no kuriem LVL 127 541 paredzēti advokātu vecāko darba apmaksai. Tādēļ atlīdzības apmērs, ko valsts maksā advokātam par juridisku palīdzību kriminālprocesā, ir viens no zemākajiem Eiropas Savienībā. Līdzīgs tas ir tikai Ungārijā.
 
Referējot par pirmo darba kārtības jautājumu, zvērināts advokāts Kārlis Paleps ierosināja aizstāt advokāta palīdzības apmaksu pēc palīdzības sniegšanas ar apmaksu avansā, kā arī uzvēris, ka pat ja šāda kārtība ieviesta netiktu, nepieciešams samazināt advokātu rēķinu apmaksas termiņus no diviem mēnešiem uz īsāku. “Bez tam, es uzskatu, ka prasība apstiprināt šo rēķinu pie procesa virzītāja grauj advokāta neatkarību, - norādīja savā runā Kārlis Paleps. – Sanāk, ka advokāta palīdzības apmaksa ir atkarīga tieši no tās amatpersonas, pret kuru kriminālprocesā advokātam kā cilvēka aizstāvim ir enerģiski jācīnās.”
 
AAB biedrs zvērināts advokāts Dmitrijs Skačkovs pauda viedokli, ka tikko pieņemtie Ministru Kabineta noteikumi par valsts nodrošinātās juridiskās samaksas apmēru ir pieņemti bez nopietnas analīzes un steigā, kā arī ierosināja meklēt iespējamo valsts līdzekļu ekonomiju, piemēram, datorizējot pieprasījumu sadali pēc juridiskās palīdzības kriminālprocesā, kā tas ir jau ar maksātnespējām.
 
D. Skačkovs norādīja ‘’Pašlaik pieprasījumus pēs palīdzības sadala zvērinātu advokātu vecākie, un šo darbu valsts viņiem apmaksā. Man nav pamata teikt, ka šis darbs ir nevajadzīgs. Taču samazinot no pērnā gada 1.septembra zvērinātu advokātu vecākiem izmaksājano atlīdzību, valsts skaidri devusi signālu, ka vecāko darbs valstij nav sevišķi vajadzīgs. Ja tā, tad ir jāmeklē, kā šo darbu izdarīt citādāk.’’
 
Juridiskās palīdzības administrācijas vadītāja I.Ļitvinova norādīja, ka ir iespējams piemērot Latvijā tādu pašu modeli, kā Igaunijā, tas ir maksāt fiksētu summu par noteikto lietu daudzumu, ko advokāts ved pēc valsts norīkojuma.
 
Ar detalizētu referātu par sīku zādzību dekriminalizāciju uzstājies AAB biedrs zvērināts advokāts Aloizs Vaznis, norādot, ka kriminālatbildība par sīkām zādzībām bez vajadzības palielina jau tā lielu ieslodzīto skaitu Latvijā, palielina jau tā lielo policijas spēku slodzi cīņā ar noziedzību.
 
’Daudziem noziedzīgas pasaules pārstāvjiem, kas notiesāti deviņdesmitajos gados, beidzas brīvības atņemšanas laiks, un esošajā ekonomiskajā situācijā viņi atkal nostājas uz noziedzīgā ceļa, - minēja A.Vaznis. – Šajā situācijā ir svarīgi novirzīt policijas spēkus tiešām sabiedriski bīstamu nodarījumu atklāšanai, nevis tērēt laiku un spēkus sīku zādzību apkarošanai vai cīnīties ar ārstu pieņemtajām pateicībām no pacientiem, par ko ar tādu sajūsmu nesen ziņoja televīzijā KNAB priekšnieka vietniece Juta Strīķe.’’
 
LKAB valdes līdzpriekšsēdētājs Jānis Rozenbergs uzsvēra, ka jautājumā par dekriminalizāciju nepieciešams nopietns teorētisks pamatojums, jo, kaut arī principā šie priekšlikumi racionāli, tos nevar balstīt uz ekonomiskiem apsvērumiem vien. Turklāt, paredzot administratīvo atbildību kriminālatbildības vietā, pastāv jautājums par piemērota administratīvā soda izvēli, jo naudas sodu no tiem, kas izdara sīkas zādzības, tāpat vairākuma gadījumu nav iespējams piedzīt.
 
“Es piekrītu kolēģa Važņa priekšlikumiem, tomēr uzskatu, ka te ir jāieņem principiāla pozīcija, pieejot problēmai no tā viedokļa, vai vispār lietderīgi cilvēku sodīt par tik nenozīmīgiem pārkāpumiem.’’ – teica Jānis Rozenbergs.
 
K.Paleps pauda viedokli, ka kriminālatbildība par sīkām zādzībām ir ‘’lielveikalu lobija darbošanās rezultāts’’, jo lielveikali nemēdz izlīgt ar cilvēkiem, kas šādas zādzības ir izdarījuši, ieņemot striktu pozīciju, ka cilvēks ir jāsoda jebkurā gadījumā.
 
Vairāki advokāti konferencē pauda viedokli, ja Juridiskās palīdzības administrācija kā tāda sevi nav attaisnojusi, jo, piemēram, attiecībā uz juridisku palīdzību kriminālprocesā Latvijas Zvērinātu advokātu padome, kas kādreiz koordinēja šo jautājumu, darbojās sekmīgāk, ātrāk un efektīvāk.
 
Tieslietu ministrijas pārstāve J.Tverjanoviča-Bore pastāstīja par Tieslietu ministrijas veikto esošās situācijas izvērtējumu, secinot, ka caurmērā esošais modelis darbojas veiksmīgi, jo zvērināta advokāta palīdzība kriminālprocesā cilvēkiem tiek nodrošināta.
 
Advokāti uzdeva Tieslietu ministrijas pārstāvjiem jautājumus par sabierdībā izskanējušām ziņām par kādas ‘’valsts advokatūras’’ ieviešanas projektiem, kurus pēc LZAP priekšsēdētāja J.Grīnberga vārdiem atbalsta arī Saeimas Juridiskās komisijas priekšsēdētāja Solvita Āboltiņa.
 
Tieslietu ministrijas pārstāve Jeļena Bārbale atbildēja, ka pašlaik šāds jautājums Tieslietu ministrijā netiek apspriests.
 
AAB valdes priekšsēdētāja Maija Kalniņa norādīja konferencē, ka ‘’LKAB uzņēmās dabisko iniciatīvu inertuma pārvarēšanā Latvijas Zvērinātu advokātu kolēģijā, un mēs esam gandarīti, ka tagad to var darīt abas biedrības.’’
‘’Ir svarīgi saprast, ka plaisas starp advokātiem un starp dažādām juridiskajām profesijām daudzus cilvēkus ar kompetences līmeni “nulle” iekārdina izteikt politizētus spriedelējumus par tiesu praksi, pamācīt mūs, kā dzīvot un strādāt, pakontrolēt, un pat iejaukties tiesas spriešanā, - teicis noslēguma runā AAB pārstāvis zvērināts advokāts Dmitrijs Skačkovs. – Tāpēc mēs esam priecīgi, ka šajā konferencē esam radījuši mūsu profesionālās vienotības pamatu, kas tikai stiprinās tiesiskumu, tiesas neatkarību valstī un iespēju katram pilsonim saņemt juridisko palīdzību.’’
 
Uzziņai:
Advokātu atbalsta biedrība tika nodibināta 2009.gada 30.jūlijā, kā savus svarīgus mērķus izvirzot Latvijas Zvērinātu advokātu kolēģijas zvērinātu advokātu konsolidāciju, zvērinātiem advokātiem labvēlīgākas darba vides radīšanu juridisko pakalpojumu sniegšanas tirgū, aktīvu iesaistīšanos likumdošanas iniciatīvu izstrādē un izvirzīšanā.
 
Pašlaik AAB sastāv 53 Latvijas Zvērinātu advokātu kolēģijas zvērināti advokāti.
 
Kontaktinformācija:
 
Dmitrijs Skačkovs, tālr. +371 29 11 08 06, e-pasts dmitrijs_sk@inbox.lv

Autors: Advokātu atbalsta biedrība

Publicēts: 14.01.2010

Avots: Advokātu atbalsta biedrība


« Atgriezties