Kā kļūt par AAB biedru?

Uldis Cakars, Ainārs Platacis. LŪDZAM KONSTITUCIONĀLI TAISNĪGU ATTIEKSMI PAR SATVERSMES TIESAS SPRIEDUMA IZPILDI PRET PENSIONĀRIEM UN TIESNEŠIEM!

 
Latvijas Republikas Satversmes tiesas spriedumi divās dažādās lietās izraisa pamatotas šaubas par taisnīgumu valsts attieksmē par abu spriedumu izpildi. Būtiski, ka vienā no lietām, pusei, kas bija pieteicēji, presē aktīvi tiek veidots tēls, ka pieteicēji, vadoties no Latvijas Republikas Satversmes tiesas sprieduma, salīdzinoši iedzīvosies uz sabiedrības rēķina.
 
Viens no Latvijas Republikas Satversmes tiesas spriedumiem tika pieņemts skarot ļoti lielu sabiedrības daļu, tas ir pensionārus. Minētā lietā Satversmes tiesa, vērtējot valsts finansiālo stāvokli, noteica sprieduma izpildes termiņu, tādejādi izrādot cieņu ne tikai tiesiski aizskartiem pensionāriem, bet galvenokārt, nosakot izpildi pa termiņiem, cieņa tika parādīta arī valsts finansiālajam stāvoklim, kas, it kā, bija tik kritisks, ka Ministru kabinets un parlaments lēma par pensiju samazināšanu.
 
Otrs spriedums tika taisīts saistībā ar likumu, kas regulēja tiesnešu algas.
 
Vērtējot, sabiedrība ar sajūsmu uztvēra spriedumu attiecībā pret pensijām, savukārt nebija izteikti demonstrēta sajūsma par spriedumu saistībā ar tiesnešu algām un likumu, ar kuru tās tika regulētas.
 
Attiecībā par Latvijas Republikas Satversmes tiesas sprieduma izpildi, tā dēvētajā, lietā par pensijām, Latvijas Republikas Saeima un Ministru kabinets ir lēmuši, ka faktiski spriedums ir jāizpilda nekavējoties, to izpildot 2010.gada aprīlī, lai arī tiesa bija noteikusi sprieduma izpildi vairāku gadu garumā.
 
Latvijas Republikas Satversmes tiesas sprieduma izpilde saistībā ar likumu, kas regulēja tiesnešu atalgojumu, netiek izpildīts nekavējoties, kā bija ar spriedumu par pensijām, kas tieši demonstrē valsts nevienlīdzīgo attieksmi pret tiesnešiem.
 
Likumdevēju un izpildvaras nevienlīdzīgā attieksme pret Latvijas Republikas Satversmes tiesas sprieduma izpildi var izraisīt sabiedrības vērtējumu, kā vara attiecas pret pensionāriem un kā pret tiesu varas pārstāvjiem.
 
Ja Satversmes tiesa izvērtēja, ka Latvijas Republikas finansiālais stāvoklis ir vērtējams vismaz kā sarežģīts, tad izpildot spriedumu saistībā ar pensijām, valdība nolēma atjaunot taisnīgumu nekavējoties, lai arī Latvijas Republikas Satversmes tiesas deva valsts varai ilgstošu termiņu. Nevar pieļaut, ka varētu sabiedrība vērtēt, ka ar SVF nevarēja vienoties par budžeta grozījumiem tādiem, ka nebūtu valstij jālemj par pensiju būtisku samazināšanu, ja vēlāk valsts tieši ar SVF nekavējoties vienojās, ka var palielināt valsts budžeta deficītu un pensionāriem atgriezt atņemto pensijas daļu uzreiz.
 
Būtiskākais mūsu satraukums ir, ka nevar pieļaut, ka daļa no mūsu sabiedrības nonāktu pie kļūdaina slēdziena, ka attiecībā uz pensijām, tās atjaunoja tikai tāpēc, ka tuvojas Saeimas vēlēšanas un pensionāri ir liela daļā no vēlētājiem, bet tiesnešu skaits ir ierobežots un tie nesastāda pat 1% no vēlētāju skaita, tāpēc pret viņiem tiesiskuma atjaunošana pēc Latvijas Republikas Satversmes tiesas sprieduma notiek spriedumā noteiktā termiņā un nevis pēc principa, ar kuru valsts var tiesiskumu atjaunot nekavējoties – kā tas ir pret pensionāriem.Atbilstoši vienlīdzības principam likumdevēja rīcības brīvības ārējo robežu nosaka patvaļas aizliegums, kas šajā gadījumā būtu jāievēro, jo gan pensionāri, gan tiesneši ir vienlīdzīgi pieteicēji Satversmes tiesā un spriedumi nenošķir viņu tiesības uz atlīdzību. Latvijā tiesiskās vienlīdzības princips (un tā abi elementi - līdztiesības princips un diskriminācijas aizliegums) kā konstitucionāla ranga pamattiesību norma ir noteikts Satversmes 91.pantā: "Visi cilvēki ir vienlīdzīgi likuma un tiesas priekšā. Cilvēka tiesības tiek īstenotas bez jebkādas diskriminācijas."
 
Pēdējo nedēļu laikā presē tiek publicēti raksti, kas norāda tiesnešu iespējamo algu nākotnē, demonstrējot, ka tā ir nesamērīga salīdzinājumā ar valsts augstākām amatpersonām. Šeit ir noteikti jāizceļ, ka likumu, kas nosaka algas apmēru tiesnešiem, nav pieņēmuši tiesneši paši, jo tas tiesiski nav iespējams, bet likums ir parlamenta pieņemts. Minētie raksti presē eksponēti pēc Latvijas Republikas Satversmes tiesas sprieduma, kas skar likumu par tiesnešu atalgojumu, tādejādi radot jaušamu iespaidu, ka tiesnešu algas būs ievērojamas, ja tās salīdzina ar ierēdņu algām un šāda rakstura raksti un Latvijas Republikas Satversmes tiesas sprieduma izpildes kārtība rada iespaidu, ka Satversmes tiesas spriedums it kā nav sociāli taisnīgs, lai arī tas tā faktiski nav. Būtiski ir vērtēt, ka tiesu vara ir viena no demokrātiskas valsts trīs pamatelementiem, kurai ir jābūt neatkarīgai un jānodrošina visu valsts iedzīvotāju tiesību aizsardzību. Katrs tiesas pieņemtais nolēmums iegūst likuma spēku un tiesa tādejādi realizē tiesību ievērošanu valstī ar augstāko atbildības nastu uz saviem pleciem.
 
Uzskatam, ka mums, tiesu varai piederīgie, būtu jācenšas panākt vienādotu, taisnīgu un samērīgu valsts varas attieksmi gan pret pensionāriem, gan pret tiesnešiem.
 
Latvijas Republikas Satversmes tiesas spriedumus izpildot, nepiešķir kādai no personu grupai uz ko attiecas spriedums, priekšroku.
 
Pašreiz demonstrētā valsts varas realizētāju attieksme pret divu minēto Latvijas Republikas Satversmes tiesas spriedumu izpildi varētu izraisīt sekas, ka sabiedrība pārprastu, ka valsts varas taisnīguma atjaunošana ir labvēlīgāka attieksmē pret pensionāriem, nekā pret tiesnešiem, kuriem ir arī tiesības uz taisnīgumu un vienlīdzību, kā jebkurai personai, kam piešķirtas pamattiesības, jo pensionāri kā elektorāts ir ievērojami skaitliski būtiskāks.
 
Latīņu sakāmvārds „Lex est rex, rex non lex”, likums-šajā gadījumā Latvijas Republikas Satversmes tiesas spriedumu izpilde ir karalis, nevis karalis kā valsts vara ir likums.
 
Uzskatām, ka valstij vajadzētu piemērot vienotu, konstitucionāli taisnīgu, attieksmi izpildot Latvijas Republikas Satversmes tiesas spriedumus gan pret pensionāriem, gan pret tiesnešiem kā arī citām sociālajām grupām.
 

Autors: Uldis Cakars, Ainārs Platacis

Publicēts: 25.02.2010

Avots: ''Neatkarīgā Rīta Avīze''


« Atgriezties