Kā kļūt par AAB biedru?

KONFERENCĒ PAR CILVĒKTIESĪBĀM KRIMINĀLPROCESĀ ADVOKĀTI IEROSINA LABOT LIKUMUS

 
Rīga, 2010.gada 22.martā
 
2010.gada 19.martā Rīgā, Latviešu biedrības namā notika Advokātu Atbalsta Biedrības un Latvijas Juristu Biedrības kopīgi rīkotā konference par tematu “Cilvēktiesības kriminālprocesā’’, ko apmeklēja arī Tieslietu ministrijas, Tiesībsarga biroja pārstāvji, Latvijas Zvērinātu advokātu padomes priekšsēdētāja vietniece Guna Kaminska.
 
Ar referātiem konferencē uzstājās Advokātu Atbalsta Biedrības biedri zvērināti advokāti Maija Kalniņa, Ainārs Platacis, Dmitrijs Skačkovs, Aloizs Vaznis, Latvijas Krimināllietu advokātu biedrības valdes līdzpriekšsēdētājs Saulvedis Vārpiņš, Latvijas Juristu biedrības biedrs Rihards Bunka.
 
Visi referenti bija vienisprātis par to, ka labi iecerētais Kriminālprocesa likuma piecos gados nav sasniedzis savu mērķi: joprojām diezgan bieži no policijas, KNAB un prokuratūras puses notiem cilvēktiesību pārkāpumi, arī tiesas netiek galā ar arvien pieaugošo krimināllietu daudzumu, un tādēļ netiek pietiekami ātri atjaunots taisnīgums ne pret cietušajiem, ne pret apsūdzētajiem.
 
Zvērināta advokāte Maija Kalniņa minēja piemērus, kad tiesa vairāku gadu garumā pat nav uzsākusi iztiesāt krimināllietu pēc būtības un pārbaudīt pierādījumus.
 
Zvērināti advokāti Aloizs Vaznis un Saulvedis Vārpiņš asi kritizēja tiesību aizsardzības iestāžu, it īpaši KNAB plaši izmantotās operatīvās darbības metodes, kas vērstas uz likuma apiešanu. Viņi ir minēja vairākus piemērus, kad Operatīvās darbības likuma ‘’interpretācijas’’ rezultātā personas noklausīšanos un videonovērošanu var izdarīt vispār bez jebkādas sankcijas – atļaujas no izmeklēšanas tiesneša.
 
‘’Operatīvās darbības likums ļauj veikt operatīvās darbības, ja ir pamatotu ziņu kopums par noziedzīgu nodarījumu,” - paskaidroja zvērināts advokāts Aloizs Vaznis. – “Taču kas ir šis “pamatotu ziņu kopums”? Kas to pārbauda? Formāli likumā noteikts, ka sevišķajā veidā veicamās operatīvās darbības drīkst veikt tikai ar Augstākās Tiesas priekšsēdētāja vai viņa īpaši pilnvarotā tiesneša akceptu. Taču rodas jautājums, par kādu operatīvās lietas materiālu pārbaudi var runāt, ja līdz nesenajam laikam Augstākajā tiesā pat nenotika akceptēto pasākumu un akceptu reģistrācija?’’
 
A.Vaznis savā referātā arī uzsvēra, ka tiek turēts slepenībā, kurš tiesnesis akceptēja attiecīgā operatīvā pasākuma veikšanu, tādējādi, nav iespējams šim tiesnesim pieteikt noraidījumu, pat ja viņš vēlāk izskatīs krimināllietu, kurā par pierādījumu tiek izmantoti šī paša tiesneša akceptēto operatīvo darbību rezultāti (piemēram, noklausīto telefonsarunu ieraksti). Viņaprāt, tas ir viens no iemesliem, kādēļ vispār varēja notikt tādi gadījumi, - kā žurnālistes Ilzes Jaunalksnes noklausīšanās.
 
Kā vienu no likumības stiprināšanas veidiem A.Vaznis minēja nepieciešamību reformēt prokuratūras iestādes, izveidojot atsevišķu Izmeklēšanas departamentu, prokuratūrai kā tādai dodot iespēju nodarboties ar tās tiešo darbu – likumības uzraudzību, nevis gan ar uzraudzību, gan ar noziedzīgu nodarījumu izmeklēšanu.
 
Zvērināts advokāts Saulvedis Vārpiņš savā referātā minēja, ka daudzas operatīvās darbības, kurās KNAB ir veicis un veic Operatīvās darbības likuma ietvaros, faktiski būtu bijis jāveic Kriminālprocesa likumā noteiktajā speciālo izmeklēšanas darbību kārtībā, jo šajā gadījumā kontrole pār operatīvās darbības subjektu ir stingrāka. “Taču tas darīts netiek!” – savā referātā uzsvēra S.Vārpiņš.
 
Viņš arī minēja, ka Operatīvās darbības likums neparedz tādu operatīvās darbības metodi kā operatīvā videonovērošana. Tomēr, par spīti likuma tiešajam aizliegumam, notiek būtiska un rupja iejaukšanās cilvēka privātajā dzīvē, viņu filmējot un novērojot faktiski bez jebkādas tiesneša atļaujas.
 
Operatīvās darbības likuma 6.panta 3.daļa nosaka:„Operatīvās darbības pasākumu gaitā var izdarīt ierakstus ar video un audio, kino un foto aparatūru, kā arī izmantot dažādas informācijas sistēmas, tehniskos, ķīmiskos un bioloģiskos līdzekļus. Šo līdzekļu izmantošana nedrīkst nodarīt kaitējumu iedzīvotāju veselībai un apkārtējai videi. To izmantošanas kārtību nosaka operatīvās darbības subjekts.”
 
S. Vārpiņš informēja, ka “tiek saņemta atļauja operatīvajam pasākumam „noklausīšanās” un tālāk minētā norma tiek „interpretēta” tādējādi, ka papildus attiecīgajam „operatīvās darbības pasākumam” drīkst arī „izdarīt ierakstus ar video, audio, kino un foto aparatūru’’ Ja Operatīvās darbības likuma 6.panta 3.daļu interpretējam šādi, tad vispār nav nepieciešams prasīt akceptu tādam pasākumam kā „operatīvā sarunu noklausīšanas” jo pietiek veikt tādu operatīvo pasākumu kā „operatīvā izsekošana” un tālāk, jau izmantojot 3.daļā minētās tiesības, - var gan veikt video, gan audio ierakstus- kas faktiski tā pati noklausīšanās vien būs”.
 
“Neviļus rodas jautājums: vai KNAB devīze „gods pār varu”, nozīmē arī „gods pār likumu”?” – vaicāja S.Vārpiņš. – “Un vai gods nav saistāms ar likuma striktu un nelokāmu ievērošanu?”
 
Zvērināts advokāts Ainārs Platacis teica, ka pilnībā piekrīt kolēģim S.Vārpiņam un piebilda, ka korupcijas apkarošanas mode skārusi pat advokatūru, jo daži advokāti savu profesionālo godu izprot un interpretē pēc principa ‘’pilsoņa pienākums pār profesionālo ētiku.’’ Viņaprāt, problēmu rada apstāklis, ka klienti, redzot tādu advokāta attieksmi pret saviem pienākumiem, tādam advokātam nevar uzticēties, jo baidās no viņa, un tādējādi var zust advokatūras jēga kā tāda.
 
LZAP priekšsēdētāja vietniece Guna Kaminska savā runā minēja, ka ir zināmi gadījumi, kad operatīvie darbinieki, izmantojot iespēju bez sankcijas veikt noklausīšanos apcietinājuma vietās, pārkāpj konfidencialitāti advokātu sarunās ar klientiem, šīs sarunas noklausoties, un brīdināja kolēģus par nepieciešamību šādā situācijā būt ārkārtīgi uzmanīgiem.
 
Zvērināts advokāts Dmitrijs Skačkovs savā referātā pauda viedokli, ka Kriminālprocesa likums pietiekami efektīvi nesargā personas iespējas pārsūdzēt policijas vai prokuratūras amatpersonu rīcību un lēmumus pirmstiesas kriminālprocesā. Turklāt, Kriminālprocesa likuma darbības laikā šīs iespējas tika sašaurinātas, visbūtiskāk skarot pat ne aizdomās turētos un apsūdzētos, bet gan personas, kas ir cietušās no noziedzīga nodarījuma.
 
D.Skačkovs savā referātā norādīja ‘’Kriminālprocesa 373.panta 1.daļa, atšķirībā no Latvijas Kriminālprocesa kodeksa 112.panta, devusi iespēju nemotivēt atteikšanos uzsākt kriminālprocesu. Nostrādā princips: atsaku, tāpēc, ka es tā gribu. Pēc neilga laika ar 2006.gada 19.janvāra likumu un 2009.gada 12.marta likums kriminālprocesā tika ieviesti vairāki ierobežojumi, kas petiesībā kriminālprocesa uzsākšanu atstāj tikai un vienīgi tās prokuratūras iestādes prokurora ziņā, kuram uzsāktais kriminālprocess būtu jāpieņem savā uzraudzībā un jāsāk pie šī kriminālprocesa strādāt.’’
 
“Vispār sūdzību izskatīšana pirmstiesas kriminālprocesā ir gandrīz vienīgi dažāda līmeņa prokuroru ziņā, kas nozīmē, ka prokuratūra pārbauda pati sevi.’’ – norāda D.Skačkovs. – ‘’Turklāt, prokuratūras iestāžu vadītāji, kuriem ir jāizskata sūdzības par viņu padoto rīcību un lēmumiem, bieži vien netiek galā ar saviem pienākumiem’’.
 
Kā argumentu šim viedoklim D.Skačkovs minēja Latvijas Republikas prokuratūras mājas lapā publicēto statistiku. Tā, piemēram, 2008.gadā prokuroru uzraudzībā bijuši 58 868 riminālprocesi. Sadalot šo skaitli ar skaitli 44 (tiesu apgabala prokuratūru, rajona prokuratūru un specializēto prokuratūru virsprokuroru skaits bez Ģenerālprokuratūras departamentu un nodaļu virsprokuroriem), iegūstam skaitli 1337,9 jeb, - noapaļojot, 1338 kriminālprocesi vidēji gadā uz vienu virsprokuroru. Tas, nozīmē, ka vienā darba dienā virsprokuroram vidēji ir jāizvērtē sūdzības 4-5 kriminālprocesos. Situāciju raksturo arī prokuratūras statistiskie dati par 2010.gada janvāri, no kuriem redzams, ka uz mēneša sākumu prokuratūras iestādēs atradās 346 neizskatītas sūdzības, bet tai pašā mēnesī saņemtas tika 920.
 
D. Skačkovs, norādīja, ka kriminālprocesu skaits pieaug arī tādēļ, ka likums liedz iespēju pārsūdzēt lēmumu par kriminālprocesa uzsākšanu. Tādēļ, pašlaik praktiski nav kontroles pār to, vai kriminālprocesi tiek uzsākti likumīgi un pamatoti. Rezultāti nav iepriecinoši: ja 2005.gadā kriminālprocesu bija 20236, tad 2006.gadā procesu skaits gandrīz trīskāršojies un sasniedzis 66074, bet nākamajos gados kriminālprocesu skaits svārstījies starp 56000-58000.
 
Papildinot D.Skačkova teikto, Latvijas Juristu biedrības pārstāvis Rihards Bunka minēja, ka pats būdams policijas darbinieks, konstatējis, ka daudzu policijas darbinieku lietvedībā vienlaikus atrodas apmēram 500-800 kriminālprocesi.
 
D.Skačkovs konferencē ierosināja palielināt tiesu un tiesnešu lomu un paredzēt Kriminālprocesa likumā iespēju pārsūdzēt tiesnešiem visus lēmumus, kurus pieņem izmeklēšanas iestādes un prokurori – tajā skaitā arī lēmumus par kriminālprocesu uzsākšanu, lēmumus par atteikšanos uzsākt kriminālprocesu, kā arī lēmumus par kriminālprocesa izbeigšanu.
 
Viņš uzsvēra, ka analogus efektīvus risinājumus izmanto jau citas valstis, piemēram, Francija, Igaunija, Krievija, Ukraina.
 
“Protams, nevar nerēķināties ar cilvēkresursu un pārējo resursu trūkumu tiesās, bet vienlaikus ir jāatceras par to, ka Eiropas Cilvēktiesību tiesa, izskatot sūdzības par cilvēktiesību pārkāpumiem, vairākkārt ir noraidījusi valdību argumentus, kas balstās uz šiem apsvērumiem, un tādēļ, vienkāršiem vārdiem sakot, valstij ir lētāk domāt par labāku darba apstākļu radīšanu Latvijas tiesnešiem un viņu darba uzlabošanu, nevis riskēt ar arvien jaunu kompensāciju maksāšanu personām, kuras vērsīsies ECT ar sūdzībām pret Latviju,” – saka D.Skačkovs
 
Savukārt, S. Vārpiņš norādīja: ‘’Mūsu kā advokātu pienākums ir vērst tiesas uzmanību uz cilvēktiesību pārkāpumiem tik ilgi līdz beidzot būs rezultāts, kas atbilst Eiropas Cilvēktiesību konvencijas prasībām un Eiropas Cilvēktiesību tiesas praksei. Mans aicinājums kolēģiem ir ieņemt nelokāmu nostāju šo jautājumu risināšanā, ja vien to nebremzē pats klients, un tiešām iet līdz ECT.”
 
Advokātu Atbalsta Biedrība apkopos konferences rezultātus, apsverot iespēju vērsties ar vairākiem likumprojektiem atbildīgajās institūcijās.
 
Kontaktinformācija:
 
Zvērināts advokāts Dmitrijs Skačkovs, tālr. +371 29 11 08 06, e-pasts dmitrijs_sk@inbox.lv, dmitrijs.skackovs@latvijasadvokats.lv

Autors: Advokātu atbalsta biedrība

Publicēts: 22.03.2010

Avots: Advokātu atbalsta biedrība


« Atgriezties