Kā kļūt par AAB biedru?

Zvērināts advokāts Dmitrijs Skačkovs ierosina LZAP komisijai nevirzīt Statūtu grozījumus uz kopsapulci

LATVIJAS ZVĒRINĀTU ADVOKĀTU PADOMES
KOMISIJAI PAR GROZĪJUMIEM
ADVOKATŪRAS LIKUMĀ
UN LATVIJAS ZVĒRINĀTU ADVOKĀTU KOLĒĢIJAS STATŪTOS
Brīvības bilvārī 34, Rīgā
 
zvērināts advokāts
Dmitrijs Skačkovs
adrese: Kalnciema ielā 87, Rīgā, LV-1046
 
Godātie kolēģi!
 
Vispirms vēlos pateikt Jums visiem paldies par mūsu kopējo darbu Komisijā par grozījumiem Advokatūras likumā un Latvijas Zvērinātu advokātu kolēģijas Statūtos (turpmāk – ‘’Komisija’’). Ne visi, kas asi kritizē situāciju Kolēģijā un Padomē, ir gatavi konstruktīvam darbam, un man ir patiess prieks, ka tieši šāds darbs pie Kolēģijas Statūtu grozījumiem bijis par iemeslu tuvāk ar Jums iepazīties.
 
Tomēr, ar nožēlu ir jākonstatē, ka Latvijas Zvērinātu advokātu Kolēģijas Statūtu (turpmāk – ‘’Statūti’’) grozījumu projekts, kura apspriešanai Komisija tiek sasaukta 2010.gada 19.martā plkst. 17.00, pilnībā neatbilst Latvijas Zvērinātu advokātu padomes protokollēmumam, kas ir pieņemts 2010.gada 23.februāra sēdē.
 
Šīs sēdes protokola 13.punkts paredz sagatavot Latvijas Zvērinātu advokātu kolēģijas kopsapulces izskatīšanai grozījumus, kas izriet no 2009.gada 28.augustā dotajiem kopsapulces uzdevumiem.
 
Šie uzdevumi, savukārt, izriet no ADVOKĀTU ATBALSTA BIEDRĪBAS biedru zvērinātu advokātu Ulda Cakara, Viļņa Krasovska, Aināra Platača un no zvērināta advokāta Raivo Sjademes priekšlikumiem un sagatavotajiem lēmumprojektiem.
 
Kā redzams no mums atsūtītā Statūtu grozījumu projekta, nekas no kopsapulces uzdevumiem tajā iekļauts netika. Uz 2010.gada kapsapulci ir paredzēts virzīt to pašu pretrunīgi vērtēto un nepietiekoši sagatavoto Statūtu grozījumu projektu, pie kura Komisija strādāja 2008.gadā un kurš 2009.gada 8.maijā ar kopsapulces lēmumu tika izslēgts no tās darba kārtības. Iepazīstoties ar šo dokumentu, es tajā saskatīju vairākas būtiskas nepilnības, kuru dēļ arī šoreiz, manuprāt, nebūtu godīgi pret kolēģiem tik lielā steigā lūgt viņu atbalstu šādiem Statūtu grozījumiem. Pēc 2009.gada 28.augusta kopsapulces mūsu Komisija netika sasaukta, savukārt Statūtu grozījumu projekts kļuva pieejams kolēģiem tikai šajā mēnesī.
 
Iebildumus gandrīz pret katru Statūtu grozījumu projekta punktu esmu sagatavojis un attiecīgi argumentējis salīdzinošās tabulas veidā, kuru pievienoju šai vēstulei. Uzskatu, ka no juridiskās tehnikas un kolēģu interešu viedokļa vismazāk kritizējama ir tā Statūtu grozījumu projekta daļa, kura pamatojas uz kolēģu Raivo Sjademes un Aleksandra Kazačkova priekšlikumiem par vienošanās ar klientu formu un saturu, lai gan arī šajā daļā pēc 2009.gada 28.augusta ticis izdarīts, manuprāt, neskaidrs un lieks papildinājums.
 
Uzskatu, ka pašreizējā redakcijā Statūtu grozījumi joprojām nav sagatavoti apspriešanai un pieņemšanai kopsapulcē, kādēļ lūdzu tos uz 2010.gada 30.aprīļa kopsapulci nevirzīt un izslēgt šo jautājumu no darba kārtības.
 
Pielikums pēc teksta.
 
Ar cieņu,
Dmitrijs Skačkovs,
zvērināts advokāts
2010.gada 19.aprīlī
 
 
 
Salīdzinoša tabula
Latvijas Zvērinātu advokātu padomes
un
zvērināta advokāta Dmitrija Skačkova
piedāvātās Statūtu grozījumu redakcijas
 
 
LATVIJAS ZVĒRINĀTU
ADVOKĀTU PADOMES
PRIEKŠLIKUMI
 
D.SKAČKOVA PRIEKŠLIKUMI
1.Statūtu 2.1.6. punktā vārdus „tieslietu ministra” aizstāt ar vārdiem „Ministru Kabineta”.
Nav iebildumu, bet bez šiem grozījumiem var iztikt, jo to jau nosaka MK noteikumi.
2.Papildināt Statūtus ar 2.3.7. punktu šādā redakcijā:
„Par pamatotu iemeslu zvērināta advokāta atteikumam pildīt noslēgto vienošanos vai doto uzdevumu var būt viņa ilgstoša slimība vai citi sarežģīti personiskie apstākļi, kā arī ja šajā laikā tiek nozīmēta lietas izskatīšana, par kuras vešanu bija vienošanās jau pirms otrās vienošanās vai uzdevuma saņemšanas”.
„Par pamatotu iemeslu zvērināta advokāta atteikumam pildīt noslēgto vienošanos vai doto uzdevumu var būt:
1) darba nespēja, kas turpinās ilgāk par trīs mēnešiem,
2) šajā laikā tiek nozīmētā lietas izskatīšana, par kuras vešanu bija vienošanās jau pirms otrās vienošanās vai uzdevuma saņemšanas,
3) interešu konflikts,
4) klienta prasība izdarīt nelikumīgas darbības viņa interesēs,
5) noteiktā honorāra nemaksāšana.”.
 
Piezīme: Esošo redakciju virzīt uz kopsapulci nav jēgas, pirmkārt, tādēļ, ka tajā ir izplūduši formulējumi (“ilgstošs”, ‘’sarežģīts’’), otrkārt, tajā netiek aizsargātas kolēģu leģitīmas intereses, un tostarp svarīgākā – tiesības saņemt atlīdzību par savu darbu. LR Advokatūras likuma 55.pants neliedz mums iekļaut Statūtos normu par advokāta tiesībām atteikties no tā klienta lietas vešanas, kas nemaksā honorāru.
Papildināt Statūtus ar 2.3.4.7 punktu šādā redakcijā:
„2.3.4.7. veikt šķīrējtiesneša pienākumus.”
Izslēdzams no projekta, jo nav pamata iekļaut Statūtos normu, kuru var iztulkot kā advokāta tiesību ierobežojumu ieņemt citus amatus.
 
 
4.Statūtu 2.4.4. punktu izteikt šādā redakcijā: „2.4.4. Ja zvērināts advokāts vairāk par sešiem mēnešiem nav izdarījis maksājumus Latvijas Zvērinātu advokātu kolēģijas uzturēšanai un šīs rīcības iemesli atzīti par neattaisnojamiem, pret viņu ierosināma disciplinārlieta, pie kam saskaņā ar Advokatūras likuma 72.pantu Zvērinātu advokātu padomei ir tiesības atstādināt šo zvērinātu advokātu no viņa pienākumu pildīšanas. Ja zvērinātam advokātam uzlikts disciplinārsods - izslēgšana, padome izslēdz viņu no zvērinātu advokātu skaita, bet ja uzlikts cits disciplinārsods un zvērināts advokāts pēc tam padomes norādītā termiņā nav izdarījis nokavētos maksājumus, padome viņu atskaita no zvērinātu advokātu skaita”.
 
Izslēdzams no projekta, jo ir pretrunā ar LR Advokatūras likuma 69.pantu, kurš neparedz advokāta izslēgšanu, bet paredz tikai atskaitīšanu, ja viņš neizdara maksājumus kolēģijas budžetā. Mehānisms, kas ir piedāvāts šajā grozījumu redakcijā, nedod labumu ne grūtībās nonākušajam advokātam, ne Kolēģijas budžetam.
 
Ja likums neprasa obligātu atstādināšanu par nemaksāšanu Kolēģijas budžetā, tad nav pamata noteikt šādu papildus ierobežojumu, kurš turklāt ir neloģisks, jo atstādināšana no pienākumu pildīšanas traucē advokātam nopelnīt naudu unatdot Kolēģijai parādu.
 
Arī Kolēģija nesaņem naudu ne ātrāk, ne pa daļām termiņos.
 
Bez tam, nepieciešams uzklausīt Disciplinārlietu komisijas viedokli, jo, cik man ir zināms, 2009.gada Padome tai ir nosūtījusi materiālus, kuri bija izlemjami Advokatūras likuma 69.panta kārtībā bez disciplinārlietas ierosināšanas.
Statūtu 2.5. punktā vārdu „atstādina” aizstāt ar vārdiem „var atstādināt”.
Nav iebildumu, bet bez šāda grozījuma var iztikt, jo atstādināšanas kārtību jau reglamentē Advokatūras likuma 17.pants.
 
Turklāt, šis grozījums nav lietderīgs, ņemot vērā iebildumus par grozījumiem 2.5.1. punktā.
Statūtu 2.5.1. punktu izteikt šādā redakcijā:
„Krimināllietas izmeklēšanas un iztiesāšanas laikā, ja par to ir procesa virzītāja informācija, pie tam atstādināšana ir obligāta, ja informācijā norādīts, ka zvērināts advokāts ir aizdomās turētais vai apsūdzētais tīša noziedzīga nodarījuma izdarīšanā, kas saistīta ar likumā norādīto zvērināta advokāta profesionālo pienākumu veikšanu, vai ka viņam likumā noteiktā kārtībā kā drošības līdzeklis piemērots aizliegums veikt advokāta darbu.”
Izslēdzams no projekta, jo, pirmkārt, nav nepieciešams dublēt likuma normu, otrkārt, grozījumu teksts neatbilst LR Advokatūras likuma 17.panta 2.daļas tekstam.
 
Būtiskākā atšķirība: ja grozījumu teksts atstādināšanu padara atkarīgu no tā, ko ‘’rakstveida informācijā’’ ir norādījis procesa virzītājs, tad likums nosaka, ka advokātu atstādina, ja viņš ir aizdomās turētais vai apsūdzētais kriminālprocesā, kas saistīts ar viņa profesionālo darbību. Saistību ar profesionālo darbību šādā gadījumā nevērtē procesa virzītājs. Tā objektīvi vai nu ir, vai nav.
Papildināt Statūtus ar 2.8. punktu šādā redakcijā:
„2.8.Advokāta un klienta vienošanās, tās saturs un forma
 
2.8.1. Zvērināti advokāti par uzņemšanos sniegt juridisko palīdzību un attiecīgās atlīdzības apmēru vienojas ar klientu.
 
2.8.2.Saskaņā ar LR Advokatūras likuma 57.pantu rakstveida vienošanās(līgums) ir obligāti slēdzama attiecībā uz atlīdzības apmēru par lietas vešanu kriminālprocesā, administratīvajā lietā un civillietā, kad uzdevuma veikšanai ir nepieciešams orderis vai speciāls pilnvarojums.
 
2.8.3.Vienošanās slēdz zvērināts advokāts; vienošanos var slēgt arī zvērinātu advokātu birojs, ja tajā praktizē vairāki zvērināti advokāti savstarpējā sadarbībā atbilstoši Statūtu 2.3.5.1. punkta noteikumiem.
 
2.8.4. Vienošanās obligāti ir norādāms:
- vienošanās slēdzējs, klients vai juridiskās palīdzības saņēmējs,
- sniedzamā juridiskā palīdzība,
- advokāta honorārs vai tā aprēķināšanas kārtība, tai skaitā papildus honorārs, kurš ir
atkarīgs no lietas rezultāta,
- honorāra samaksas kārtība,
- norāde, ka saskaņā ar šo vienošanos izrakstītais rēķins ir izpildu dokuments un tas ir izpildāms tiesas spriedumu izpildei noteiktā kārtībā, ievērojot Civilprocesa likuma normas.
 
Vienošanos sagatavo advokāts(zvērinātu advokātu birojs), kurš to slēdz ar klientu. Vienošanās otru eksemplāru izsniedz klientam pēc viņa pieprasījuma. Zvērinātu advokātu padome kā ieteikumu apstiprina vienošanās paraugu, kura kopiju var izmantot kā vienošanās kartiņu juridiskās palīdzības sniegšanai, slēdzot vienošanos ar klientu, vai sniedzot valsts nodrošinātu juridisku palīdzību.
 
2.8.5.Atbilstoši vienošanās nolīgtajam honorāram un tā samaksas kārtībai advokāts izraksta rēķinu, norādot tajā apmaksas termiņu.
Ja rēķins noteiktā termiņā nav apmaksāts, advokāts nosūta klientam brīdinājumu, dodot termiņu rēķina labprātīgai apmaksai, kas nevar būt īsāks par desmit dienām, un izskaidrojot klientam rēķina neatmaksāšanas sekas.
Ja rēķins brīdinājumā noteiktā termiņā nav apmaksāts, advokāts pieņem lēmumu par rēķina nodošanu piespiedu izpildei.
Lēmumu pirms rēķina nodošanas tiesu izpildītājam piespiedu izpildei advokāts nosūta Zvērinātu advokātu padomei kopā ar rēķina un vienošanās kopiju.
Rēķinu piespiedu izpildei advokāts var iesniegt tikai pēc brīdinājumā noteiktā termiņa labprātīgai samaksai notecējuma. Tiesu izpildītājam iesniedzams neapmaksātais rēķins un advokāta lēmums par rēķina nodošanu piespiedu izpildei.
 
2.8.6. Advokāts lēmumu par rēķina nodošanu piespiedu izpildei drīkst pieņemt, pamatojoties tikai uz tādu vienošanos, kuras saturs atbilst Statūtu 2.8.4. punktā un attiecīgos Zvērinātu advokātu padomes lēmumos noteiktajam.”
 
Kolēģiem noteikti būs iebildumi par šiem grozījumiem vismaz daļā, kurā LZAP iejaucās viņu attiecībās ar klientu.
 
Uzskatu, ka nav pamata izdarīt šo grozījumu:
 
2.8.6. Advokāts lēmumu par rēķina nodošanu piespiedu izpildei drīkst pieņemt, pamatojoties tikai uz tādu vienošanos, kuras saturs atbilst Statūtu 2.8.4. punktā un attiecīgos Zvērinātu advokātu padomes lēmumos noteiktajam.”
 
No grozījumu teksta izslēdzami vārdi “un attiecīgos Zvērinātu advokātu padomes lēmumos”, jo pietiek ar Statūtos noteikto, ja tādi grozījumi tiks pieņemti, un tālāka LZAP iejaukšanās, nosakot vienošanās tekstu, būtu nesamērīga.
Statūtu 3.3.2 punktu pēc vārda „vadību” papildināt ar vārdiem „un kontroli”.
Nav iebildumu, bet šis grozījums nav tik būtisks, jo vadība principā ietver sevī kontroli par doto norādījumu izpildi. Citādi tā nav vadība.
Statūtu 3.3.3. punktu izteikt šādā redakcijā:
 
„3.3.3. Zvērinātu advokātu palīgiem jāpiedalās Latvijas Zvērinātu advokātu padomes organizētos kvalifikācijas paaugstināšanas pasākumos. Visiem zvērinātu advokātu palīgiem obligāti jāpiedalās regulārās zvērinātu advokātu palīgu konferencēs. Šīm konferencēm katram zvērināta advokāta palīgam viņa darbības laikā jāsagatavo ne mazāk kā divi referāti par aktuālām juridiskām tēmām. Referātu tēmas iepriekš jāsaskaņo ar Zvērinātu advokātu palīgu profesionālās sagatavošanas un darbības uzraudzības komisiju. Šo referātu sagatavošana un sekmīga aizstāvēšana ir viens no priekšnoteikumiem uzņemšanai zvērinātu advokātu skaitā.
Zvērinātu advokātu palīgiem saskaņā ar LR Advokatūras likuma 100.panta norādījumiem jāveic valsts nodrošinātā aizstāvība vai pārstāvība kriminālprocesā.”
Nav iebildumu, bet pašlaik šo jautājumu regulē Latvijas Zvērinātu advokātu padomes 1994.gada 19.janvāra lēmums Nr. 126, kurš nav atcelts.
 
Atsauce uz Advokatūras likuma 100.pantu liecina par to, ka arī šeit tiek dublēts likuma teksts.
 
Principā, ja par zvērinātu advokātu palīgiem atbildīgā komisija uzskata, ka nepieciešams kaut ko mainīt, tad to var darīt ar Padomes lēmumu, nenoslogojot kopsapulci ar šo jautājumu.
 
„4.1.4. Kopsapulcē ievēlēto un Zvērinātu advokātu padomes izveidoto komisiju priekšsēdētāji gada kopsapulcē ziņo par komisiju veikto darbu pārskata periodā.
 
Nav iebildumu, bet tajā pašā laikā arī šobrīd nekas neliedz kopsapulcei pieprasīt atskaiti no komisiju vadītājiem. Turklāt, vēlme parādīt savus darba rezultātus ir pietiekoši dabiska, ja tādi rezultāti ir.
4.1.5.Zvērinātu advokātu padomes priekšsēdētāja, priekšsēdētāja vietnieka, padomes locekļu, revīzijas komisijas locekļu un disciplinārlietu komisijas locekļu kandidātus ir tiesīgs izvirzīt jebkurš zvērināts advokāts, rakstveidā iesniedzot zvērinātu advokātu padomei paziņojumu ar nominētā kandidāta vārdu un uzvārdu un kādam amatam persona tiek nominēta. Paziņojumam pievienojama kandidāta rakstveida piekrišana. Paziņojumu var iesniegt arī pirms kopsapulces.
Padome organizē iepriekš nominēto kandidātu izziņošanu, ja saņemts rakstveida iesniegums un kandidāta piekrišana.
Izslēdzams no projekta, jo ir iespējama situācija, kad labākie iespējamie kandidāti tiks izvirzīti pašā kopsapulcē, kā arī šajā grozījumu tekstā nav atrisināts, ko darīt, ja visi vai daži iepriekš pieteiktie kandidāti kopsapulcē tiek izbalsoti. Sanāk, ka arī šajā gadījumā nevar izvirzīt citus kopsapulces laikā, un ir jāsasauc ārkārtas kopsapulce LR Advokatūras likuma 26.pantā noteiktajā kārtībā.
 
Turklāt, tikai pati kopsapulce saskaņā ar LR Advokatūras likuma 30.pantu nosaka ievēlējamo LZAP locekļu skaitu. Šajā situācijā grozījumos paredzētais izvirzīšanas process kļūst neracionāls, jo kolēģi nezinās, uz cik amatiem viņi izvirza kandidātus.
 
 
Papildināt Statūtus ar 4.5.6. punktu šādā redakcijā:
„4.5.6. Revīzijas komisija veic Zvērinātu advokātu padomes auditu atbilstoši Iekšējā audita likuma norādījumiem.”
Nav iebildumu, bet nav skaidrs, kā tas uzlabo Revīzijas komisijas darbu.
 
Nepieciešams uzklausīt kolēģes Z.Paulovskas un/vai kolēģa V.Krasovska viedokļus.
„4.6. Zvērinātu advokātu vecākie.
 
4.6.1. Zvērinātu advokātu padome apstiprina tiesas teritorijā praktizējošo zvērinātu advokātu vecāko, kā arī atbrīvo viņu no vecākā pienākumiem likuma noteiktā kārtībā.
4.6.2. Zvērinātu advokātu vecākais organizē tiesas darbības teritorijā praktizējošo zvērinātu advokātu darbu, vedot krimināllietas procesa virzītāju vai Zvērinātu advokātu padomes uzdevumā, kā ari citas lietas Zvērinātu advokātu padomes uzdevumā.
4.6.3. Zvērinātu advokātu vecākais sniedz Latvijas Zvērinātu advokātu padomei atsauksmes par personām, kas iesniegušas dokumentus par uzņemšanu zvērinātos advokātos, kā arī atsauksmes par zvērinātu advokātu palīgu sniegto juridisko palīdzību.
4.6.4 Zvērinātu advokātu vecākais sastāda tiesas darbības teritorijā praktizējošo advokātu dežūru grafikus valsts nodrošinātas aizstāvības vai pārstāvības veikšanai kriminālprocesā un paziņo par šiem grafikiem tiesas, prokuratūras un pirmstiesas izmeklēšanas iestādēm.”
Izslēdzams no projekta, jo daļēji atkārto LR Advokatūras likuma 54.1.panta tekstu (ar atkāpi 4.6.2. punktā no 54.1.panta 1.punkta teksta), kā arī speciālos normatīvos aktus par valsts nodrošināto juridisko palīdzību (4.6.4.punkts), bet pārējā daļā nav racionāli pamatots.
 
Un tieši, 4.6.3.punktā zvērinātu advokātu vecākajiem paredzēts uzlikt par pienākumu sniegt atsauksmes par personām, kuras viņi bieži vien pat nepazīst – par personām, kas iesniegušas dokumentus par uzņemšanu zvērinātos advokātos.
 
Piemēram, ja Rīgas pilsētas Centra rajona zvērinātu advokātu vecākajam tiek pieprasīta informācija par kādas SIA juriskonsultu, kuru viņš nepazīst, ko viņam darīt?
 
 
 
Dmitrijs Skačkovs,
zvērināts advokāts
2010.gada 19.aprīlī

 

Autors: Dmitrijs Skačkovs

Publicēts: 19.04.2010

Avots: Dmitrijs Skačkovs


« Atgriezties