Kā kļūt par AAB biedru?

Latvijas Zvērinātu advokātu kolēģijas Statūtu jaunās redakcijas projekts

LATVIJAS ZVĒRINĀTU ADVOKĀTU KOLĒĢIJAS STATŪTI
(projekts)
 
I.Vispārīgie noteikumi
 
  1. Latvijas Zvērinātu advokātu kolēģija (turpmāk tekstā – ‘’Kolēģija’’) apvieno visus Latvijas Republikā praktizējošos zvērinātus advokātus un viņu palīgus, un:
1.1. pārstāv viņu kopējās profesionālās intereses Latvijas Republikas valsts un pašvaldību institūcijās, ārvalstīs un starptautiskajās organizācijās,
1.2. organizē uzņemšanu Kolēģijā un likuma ietvaros regulē advokātu skaitu Latvijas Republikā,
1.3. organizē obligātus mācību un sagatavošanās pasākumus zvērinātu advokātu palīgiem un brīvprātīgus kvalifikācijas celšanas pasākumus zvērinātiem advokātiem,
1.4. piedalās normatīvo aktu izstrādē un pilnveidošanā,
1.5. izpilda citas Kolēģijas kopsapulces un likumā noteiktās funkcijas.
 
  1. Kolēģijas darbības tiesiskais pamats ir Latvijas Republikas Satversme, Latvijas Republikai saistošie starptautiskie līgumi, Latvijas Republikas Advokatūras likums un citi likumi, citi Latvijas Republikā spēkā esošie normatīvie akti.
 
  1. Kolēģija ir juridiskā persona.
 
  1. Advokāti Latvijas Republikā ir zvērināti advokāti, zvērinātu advokātu palīgi un Eiropas Savienības dalībvalstu advokāti, kas likumā noteiktajā kārtībā ir ieguvuši tiesības praktizēt Latvijas Republikā.
 
II Uzņemšana Kolēģijā
 
5.      Personai, kas vēlas kļūt par zvērinātu advokātu vai zvērināta advokāta palīgu, ir jāiesniedz Latvijas Zvērinātu advokātu padomei iesniegums un dokumenti, kas apliecina šīs personas atbilstību Latvijas Republikas Advokatūras likuma 14.panta 1.-6. punktu vai 83.panta prasībām. Eiropas Savienības dalībvalstu advokātu reģistrācija un profesionālās kvalifikācijas atzīšana notiek saskaņā ar Advokatūras likuma 121.-123.,128.-134.panta noteikumiem.
 
6.      Atbilstība Advokatūras likuma 14.panta 2.punkta prasībām apliecināma ar vismaz trīs zvērinātu advokātu un vismaz divu citu juristu atsauksmēm.
 
 
7.      Par Advokatūras likuma 15.panta 10.punktā minēto nodarbošanos vai neatbilstību Advokatūras likuma 14.panta 2.punktam uzskatāmi:
7.1. Politiskā, zinātniskā, pedagoģiskā, žurnālista darbība, darbība valsts vai pašvaldību institūciju dienestā, darbība vai dalība politiskajā partijā, biedrībā, nodibinājumā, citā sabiedriskajā nevalstiskajā organizācijā, kas ir vērsta uz cilvēktiesību vai advokātu tiesību ierobežošanu vai pārkāpšanu, it īpaši uz Advokatūras likuma 5.-13.pantos paredzēto garantiju pārkāpšanu, tajā skaitā, bet ne tikai, iejaukšanās tiesas spriešanā un kriminālprocesu izmeklēšanā, cita spiediena izdarīšana uz tiesu varu;
7.2. nepamatotu iesniegumu, sūdzību, ziņojumu, pieteikumu sastādīšana par advokātiem;
7.3. citas nodarbošanās, kas ir atzītas par nesavienojamām ar advokāta profesiju saskaņā ar šo Statūtu 11.punktu.
 
8.      Izsludinot advokāta eksāmenu vai paziņojot sēdes laiku, kurā tiks lemts par zvērinātu advokātu palīgu uzņemšanu, Latvijas Zvērinātu advokātu padome papildus normatīvajos aktos paredzētajām veic sekojošās darbības, izmantojot savu Interneta mājas lapu:
8.1. ievieto informāciju par pretendentiem un to publicē...;
8.2. aicina Kolēģijas locekļus izteikt motivētus iebildumus pret pieteikušos personu uzņemšanu, tajā skaitā par likumiskajiem šķēršļiem uzņemšanai;
8.3. paziņo, cik pretendenti uzņemami zvērinātu advokātu skaitā pēc šī eksāmena;
8.4. norāda prakses vietas, uz kurām pieteikušās personas uzņemamas ārpus šo Statūtu 9.punktā noteiktās rindas.
 
9.      Tiesības uz uzņemšanu zvērinātu advokātu skaitā šajā punktā noteiktajā secībā ir katrai personai, kas ir nokārtojusi advokāta eksāmenu. Visas personas, kas ir nokārtojušas advokāta eksāmenu, ierindojamas un uzņemamas Kolēģijā eksāmenā iegūtajiem vērtējumiem atbilstošā secībā. Ja vairākām personām ir vienādi rezultāti, tās ierindojamas un uzņemamas viņu iesnieguma datumam un laikam atbilstošā secībā. Ārpus šīs rindas uzņemami zvērinātu advokātu palīgi, kas nokārtojuši advokāta eksāmenu, un personas, kas ir pieteikušās uz šo Statūtu 8.4. punktā minētajām prakses vietām.
 
III. Advokātu tiesības un pienākumi
 
10. Advokātu tiesības un pienākumus nosaka ārējie normatīvie akti. Kolēģijas institūcijas nedrīkst ierobežot šīs tiesības vai noteikt papildus pienākumus, izņemot šādus gadījumus:
10.1.                    ar advokāta piekrišanu;
10.2.                    maksājums par uzņemšanu Kolēģijā;
10.3.                    zvērinātu advokātu palīgu mācību un sagatavošanas pasākumi;
10.4.                    papildus pienākumu noteikšana sakarā ar vēlētā amata pienākumu izpildi Kolēģijas institūcijās.
 
11. Advokāts papildus savai profesijai ir tiesīgs izvēlēties jebkuru nodarbošanos, kas nav aizliegta ar likumu vai nav pretrunā ar šo Statūtu 7.punktu. Latvijas Zvērinātu advokātu padome ir tiesīga ar vienbalsīgu lēmumu noteikt citas nodarbošanās, kas nav savienojamas ar advokāta profesiju.
 
12. (ir jānoregulē 116.panta piemērošana tā, lai tas būtu kolēģiem izdevīgi).
 
13. (ir jānoregulē advokātu biroja statuss).
 
IV. Zvērinātu advokātu palīgu tiesību un pienākumu īpatnības
 
14. Zvērināta advokāta palīga patronam ir šādi pienākumi:
14.1.                    Zvērināta advokāta palīga patrons vada, nodarbina, kontrolē un uzrauga palīgu.
14.2.                    Patrona norādījumi palīgam ir obligāti.
14.3.                    Patrons ir atbildīgs par palīga darbību Advokatūras likuma noteiktajā apjomā.
14.4.                    Palīga darba samaksu nosaka patrons.
14.5.                    Pārpilnvarojumu vest konkrētu lietu (Advokatūras likuma 94.-96.pants) patrons apliecina ar savu parakstu un zīmogu.
 
15. Zvērinātu advokātu palīgu sagatavošanās un eksāmeni notiek šajā punktā noteiktajā veidā.
15.1.                    Zvērināta advokāta palīga profesionālajai sagatavošanai, viņu darbības uzraudzīšanai un vadīšanai Latvijas Zvērinātu advokātu padome izveido no zvērinātiem advokātiem uzraudzības un eksāmenu komisijas.
15.2.                    Zvērināta advokāta palīga darbības tiešo vadību veic patrons.
15.3.                     Zvērinātu advokātu palīgiem jāpiedalās Latvijas Zvērinātu advokātu padomes organizētajos kvalifikācijas paaugstināšanas pasākumos. Visiem zvērinātu advokātu palīgiem obligāti jāpiedalās regulārās zvērinātu advokātu palīgu konferencēs. Šīm konferencēm katram zvērinātu advokātu palīgam pa zvērināta advokāta palīga darbības laiku jāsagatavo ne mazāk par diviem referātiem par juridiskiem tematiem. Šo referātu sagatavošana un sekmīga aizstāvēšana ir viens no priekšnoteikumiem uzņemšanai zvērinātos advokātos.
15.4.                    Par zvērināta advokāta palīga sagatavotību, lai viņu pielaistu kārtot advokāta eksāmenu, vai sagatavošanās termiņa pagarināšanu lēmumu pieņem Latvijas Zvērinātu advokātu padome.
 
16. Zvērinātu advokātu palīgu darbības vieta un darbības kārtība ir šādi.
16.1.                     Zvērināta advokāta palīga darbības kartības ievērošanu atbilstoši Advokatūras likuma prasībām nodrošina patrons.
16.2.                    Lēmumu par atļauju zvērināta advokāta palīgam vest lietas ar patrona pārpilnvarojumu vai bez tā pieņem Latvijas Zvērinātu advokātu padome pēc patrona ierosinājuma un zvērinātu advokātu palīgu uzraudzības un eksāmenu komisijas atzinuma saņemšanas. Zvērināta advokāta palīgam, kas saņēmis atļauju vest lietas bez patrona pārpilnvarojuma, Latvijas Zvērinātu advokātu padome var noteikt atsevišķu prakses vietu, ja tam piekrīt patrons
16.3.                    Zvērināta advokāta palīgs vesto lietu reģistrēšanas kārtību un atskaišu kārtību nosaka Latvijas Zvērinātu advokātu padome.
 
17. (“rezervēts” papildus noteikumiem par palīgiem, jo tādas idejas jau ir bijušas)
 
     V. Latvijas Zvērinātu advokātu kopsapulce
 
18. Latvijas zvērinātu advokātu kopsapulce (turpmāk tekstā – ‘’Kopsapulce’’) ir augstākā Kolēģijas institūcija, kura ir tiesīga izlemt jebkuru Kolēgijas darbības jautājumu, izņemot disciplinārlietas.
 
19. Latvijas Republikas Advokatūras likumā noteiktajā kārtībā Kopsapulce ievēlē visas citas kolēģijas institūcijas, kas atbild par savu darbību kopsapulces priekšā. Ja Kopsapulce neapstiprina Latvijas Zvērinātu advokātu padomes darbības pārskatu vai budžetu, tad tā atkāpjas un rīko jaunās Latvijas Zvērinātu advokātu padomes vēlēšanas ne vēlāk, kā divas nedēļas pēc šīs Kopsapulces.
 
20. Kopsapulce ir lemttiesīga, ja visā tās darbības laikā tajā piedalās ne mazāk par vienu trešdaļu no zvērinātu advokātu kopskaita.
 
21. Kandidāti amatiem Latvijas Zvērinātu advokātu padomē, Revīzijas komisijā, Disciplinārlietu komisijā un citās institūcijās izvirzami kopsapulcē pēc tam, kad tā ir noteikusi šo institūciju locekļu skaitu. Kandidātus var izvirzīt arī līdz Kopsapulcei, par to rakstveidā paziņojot Latvijas Zvērinātu advokātu padomei, kurai ir pienākums izziņot šīs kandidatūras nekavējoties savā mājas lapā un Kopsapulcē.
 
22. Balsošana vēlēšanās ir aizklāta un ar vienkāršu balsu vairākumu.
 
(seko punkti 1.-7. no esošā Kopsapulces 26.04.2002. lēmuma)
23.  
24.  
25.  
26.  
27.  
28.  
29.  
 
30. Visus biļetenus pirms to izsniegšanas Kopsapulces dalībniekiem balsu skaitīšanas komisija apzīmogo ar šim nolūkam īpaši izgatavoto zīmogu un saskaita, par to sastādot protokolu. Šajā pašā protokolā norādāms, cik biļeteni ir izsniegti Kopsapulces dalībniekiem.
 
VI. Latvijas Zvērinātu advokātu padome
 
31. Latvijas Zvērinātu advokātu padome (turpmāk tekstā – ‘’Padome’’) ir Kolēģijas izpildu institūcija, kura sastāv no Padomes priekšsēdētāja, viņa vietnieka un padomes locekļiem. Padomes pilnvaru laiks ir trīs gadi. Priekšsēdētāja prombūtnes laikā vai viņa uzdevumā priekšsēdētāja vietnieks pilda priekšsēdētāja funkcijas.
 
32. Latvijas Zvērinātu advokātu padome:
32.1. reprezentē Latvijas Zvērinātu advokātu kolēģiju;
32.2. pilda Advokatūras likuma 34.panta prasības;
32.3. sasauc un sagatavo Latvijas Zvērinātu advokātu kopsapulces;
32.4. atbild par Kolēģijas lietvedības un grāmatvedības organizēšanu atbilstoši Latvijas Republikas likumdošanai un Kopsapulces lēmumiem; 
32.5. izlemj jautājumus, kas saistīti ar budžeta izpildi;
32.6. veic metodisko darbu;
32.7. organizē zvērinātu advokātu un viņu palīgu kvalifikācijas paaugstināšanu;
32.8. izskata zvērinātu advokātu ierosinājumus,
32.9. nosaka Kolēģijas uzturēšanai izdarāmo maksājumu apmēru un tās samaksas kārtību;
32.10.                apstiprina zvērināta advokāta apliecības paraugu, nodrošina apliecības izsniegšanu un nosaka tās anulēšanas kārtību;
32.11.                veic sadarbību ar starptautiskajām advokatūras organizācijām un ārvalstu advokatūras nacionālajam apvienībām.
 
33. Uz savu pirmo sēdi Padome sanāk ne vēlāk, ka divu nedēļu laikā pēc tās ievēlēšanas Kopsapulcē. Šajā sēdē Padome uzdod katram tās loceklim pārzināt noteiktu Kolēģijas darbības jomu, tajā skaitā sagatavot par to ierosinājumus, Kopsapulces un Padomes lēmumu projektus un citus jautājumus.
 
VII. Revīzijas komisija
 
  1. Zvērinātu advokātu kolēģijas revīzijas komisija atklātā balsošanā no saviem locekļiem ievēlē revīzijas komisijas priekšsēdētāju un priekšsēdētāja vietnieku.
    35. Revīzijas komisija uzrauga Kolēģijas finanšu darbību un ir tiesīga:
35.1. saņemt no Padomes dokumentus un citu informāciju par Kolēģijas budžeta izpildi;
35.2. izdarīt Padomes darbības revīziju;
35.3. ja Kolēģijas budžets netiek izpildīts vai tiek izdarīti nelikumīgi vai nelietderīgi maksājumi, kas pārsniedz .............. gadā, pieprasīt no Padomes ārkārtas Kopsapulces sasaukšanu.
 
 
VIII. Zvērinātu advokātu vecākie
 
  1. Zvērinātu advokātu padome apstiprina tiesas rajonā praktizējošo zvērinātu advokātu vecāko, ja rajonā praktizē vairāki zvērināti advokāti Zvērinātu advokātu vecākais koordinē tiesas rajona praktizējošo zvērinātu advokātu darbu, vedot krimināllietas, tiesu priekšsēdētāju, pirmstiesas izmeklēšanas iestāžu vadītāju vai Latvijas Zvērinātu advokātu padomes uzdevumā, kā arī mazturības tiesības baudošo personu lietas.
 
IX.Disciplinārlietu komisija
 
  1. Disciplinārlietu komisijas locekļi no sava vidus ievēlē komisijas priekšsēdētāju.
 
38. Disciplinārlietu komisija izskata zvērinātu advokātu disciplinārlietas saskaņā ar Advokatūras likuma 711.p,712.,73.-80.panta noteikumiem. Ja Eiropas Savienības dalībvalsts advokāta rīcībā saskatāmas disciplinārlietas pazīmes, Latvijas Zvērinātu advokātu padome var ierosināt disciplinārlietu un rīkoties atbilstoši Advokatūras likuma 127.panta noteikumiem.
 
39. Ja strīds starp advokātiem tiek izskatīts šo Statūtu 40.punktā minētajā šķīrējtiesā, Disciplinārlietu komisija šo lietu neizskata un izbeidz.
 
X. Advokātu strīdu izšķiršana
 
40. Savstarpēju strīdu izšķiršanai advokāti var veidot pastāvīgas vai ad hoc šķīrējtiesas, kuru sastāvā ir vienīgi citi zvērināti advokāti.
 
XI. Sūdzību, iesniegumu un ziņojumu izskatīšanas kārtība
 
41. Padome neizskata advokātu sūdzības, iesniegumus un ziņojumus par citiem advokātiem un uz to pamata neierosina disciplinārlietas, ja strīdā iesaistītie advokāti ir vienojušies strīdu nodot šo Statūtu 40.punktā minētajai šķīrējtiesai.
 
42. Sūdzības, iesniegumus, ziņojumus par advokātu rīcību Padome uzdod sagatavot izskatīšanai vienam no Padomes locekļiem un to izvēlas lozējot.
 
43. Disciplinārlieta ierosināma, ja advokāta rīcībā saskatāmas disciplināra pārkāpuma pazīmes, un par disciplinārlietas ierosināšanu nobalso vismaz trīs ceturtdaļas no Padomes sastāva. Šajā gadījumā pārbaudes materiāli nosūtami Disciplinārlietu komisijai.
 
44. Padome sagatavo budžeta projektu nākamajam gadam līdz tekošā gada 1.jūnijam un ievieto Padomes mājas lapā Internetā. Līdz 1.oktobrim tiek apkopoti priekšlikumi par budžeta projektu, un līdz 15.oktobrim publicējami Padomes mājas lapā Internetā.
 
45. Padome sasauc Kopsapulci budžeta apstiprināšanai līdz attiecīgā gada ________________.

Autors: Dmitrijs Skačkovs

Publicēts: 18.05.2010

Avots: Dmitrijs Skačkovs


« Atgriezties