Kā kļūt par AAB biedru?

Zvērināta advokāta Aināra Platača debašu runa Latvijas Zvērinātu advokātu kopsapulcē 2009. gada 28. augustā

Izvērtējot advokātu kolēģijas budžeta formēšanas principus jāsecina, ka ilgus gadus novārtā atstāta tā ieņēmumu daļa. Tradicionāli, to gadu no gada nav vērtējusi arī Revīzijas komisija. Kā zināms mūsu budžeta ieņēmumus pamatā veido advokātu atskaitījumi kolēģijas fondā. Pēdējā laikā, krīzes apstākļos, ir novērojama tendence, kad advokāti nespēj veikt maksājumus un tādēļ tiek atskaitīti no advokātu skaita! Šī gada pensijas reforma ir likusi daudziem pensijas gadu advokātiem finansiālu apsvērumu dēļ apturēt savu darbību. Šajā sakarā ir jāanalizē un jānovērš tie riski, kas varētu traucēt īstenot mūsu budžeta ieņēmumus plānotajā apjomā. Advokātu atbalsta biedrība savā dibināšanas sapulcē 2009. gada 30. jūlijā jau ir izteikusi savu viedokli par minēto jautājumu un proti, ka atskaitījumi kolēģijas uzturēšanai pēc būtības ir jāmaksā visiem kolēģijas locekļiem vienādi un jebkādas neobjektīvas privilēģijas būtu atceļamas. Uzskatu, ka nepieciešams arī risināt jautājumu par jaunuzņemto advokātu un advokātu palīgu finansiālo pienesumu kolēģijai, nosakot vienreizēja atskaitījuma izdarīšanas pienākumu papildus ikmēneša maksājumiem.

Daļēji šim viedoklim ir piekritusi arī Padome un 2009. gada 11. augustā ir pieņemts tās lēmums Nr. 154 „Par atskaitījumiem kolēģijas uzturēšanai” Gribu atzīmēt, ka, manuprāt, tas nav Padomes, bet personiski Gunas Kaminskas nopelns, kura vienīgā no Padomes locekļiem uzskatīja par vajadzīgu ierasties biedrības dibināšanas sēdē un uzklausīt ierindas, mazo advokātu rūpes par notiekošo kolēģijā.

Tradicionāli ir bijis samazināts atskaitījumu apmērs advokātiem, kuri vienlaikus strādā izglītības iestādēs, kā arī atskaitījumus kolēģijas uzturēšanai neveica tie advokāti un advokātu palīgi, kuri apturējuši savu darbību.

Uzskatu, ka patreizējos apstākļos nav nekāda lietderības pamata samazināt atskaitījumu apmēru advokātiem, kas strādā izglītības iestādēs, vai arī atbrīvot šādas personas no maksājumiem sakarā ar mācībām vai cita veida kvalifikācijas paaugstināšanu. Spekulācijas ar šīm lietām ir jāizbeidz! Pats šis formulējums ir izplūdis un nekonkrēts un nav skaidrs šo personu pienesums kolēģijai ne intelektuālā, ne reputācijas ziņā. Runājot atklāti pat jāsaka, ka viena, otra mācību spēka un zinātniskā darbinieka klātbūtne advokātu kolēģijā ir pat tai kaitējumu radoša.

Otrdien valdībā apstiprinātās Zinātnes un tehnoloģijas attīstības pamatnostādnes 2009.-2013. gadam paredz, ka tuvāko trīs gadu laikā piemēram, jauno zinātņu doktoru skaitam jāpieaug līdz 425 zinātņu doktoriem gadā. Šis skaitlis ir aptuveni trīs reizes lielāks nekā ikgadējais jauno doktoru skaits patlaban. Jācer, ka viņi visi nebūs juridisko zinātņu doktori, kuri izteiks velmi bez eksāmenu kārtošanas kļūt par advokātiem.

Nekādu kritiku neiztur lietu stāvoklis, ka advokāti vai advokātu palīgi tiek atbrīvoti no atskaitījumiem kolēģijas uzturēšanai sakarā ar to , ka apturējuši savu darbību, izņemot veselības stāvokļa dēļ un sakarā ar bērnu dzimšanu un/vai atrašanos bērna kopšanas atvaļinājumā. Atskaitījumu maksāšana ir tiešas sasaistes ar mūsu kolēģiju jautājums un attieksmes rādītājs pret to, tādēļ šeit nedrīkst būt nekādu izņēmumu.

Pēc ziņām ko es saņēmu Padomē mums ir ap 120 šādu privileģētu personu. No tiem 90 advokātu un vairāk kā 20 palīgu. Ja šīs personas maksātu vidēji 20,- latu advokāts un kaut 10,- latu palīgs, ieņēmumi, rupji rēķinot, sastādītu vismaz 25 000,- latu gadā.

Vadoties no minētā uzskatu, ka mēs nevaram atļauties risku un gaidīt kārtējo novēloto padomes reakciju skatot šo jautājumu padomes sēdē 2009. gada 13. oktobrī. Ņemot vērā patreizējo padomes sastāvu arī nav pārliecības, ka tā spēs pieņemt lēmumu mūsu visu labā. Bez tam šāds kopsapulces lēmums šodien dos iespēju arī konsekventi plānot budžeta ieņēmumu prognozi 2010. gadam.

Bez tam jāatzīmē, ka līdzšinējā padomes prakse, kad tā nosaka budžeta ieņēmumu daļu – atskaitījumu apmēru kolēģijas uzturēšanai pēc būtības ir rīkojusies prettiesiski, jo saskaņā ar Advokatūras likuma 25. panta noteikumiem tikai kopsapulce apstiprina budžetu, tas ir gan ieņēmumus un to apmēru , gan izdevumus. Līdzšinējā prakse neatbilsts nekādiem budžeta formēšanas un labas pārvaldības principiem. Tas būtu tas pats, ja Latvijas valdība noteiktu nodokļus un to apmēru, taču to dara parlaments un tā tas ir visās valstīs un organizācijās, kur ir lēmējvara un izpildvara, kāda pie mums ir padome. 

Lai labotu disproporciju starp Rīgu un laukiem, krīzes apstākļos reāli palīdzētu lauku kolēģiem, kā arī lai celtu advokātu palīgu atbildību un disciplīnu ierosinu sākot ar 2009 .gada 1. septembri noteikt atskaitījumus sekojošā kārtībā:

Rīgā un Rīgas rajonā praktizējošiem advokātiem Ls 25, mēnesī,
Lauku advokātiem Ls 10, mēnesī, līdzšinējo Ls 16, vietā
Samazināt atskaitījumus advokātiem vecākiem par 65 gadiem, invalīdiem, kolēģēm ar maziem bērniem, kuru apgādībā ir 3 un vairāk personas līdz Ls 5, mēnesī līdzšinējo Ls 10, vietā.
Noteikt atskaitījumu Ls 1, mēnesī advokātiem, kuru stāžs advokatūrā ir 25 un vairāk gadu.
Taču samazinājumu kompensēt ar atskaitījumu palielināšanu advokātu palīgiem, nosakot atskaitījumu apmēru Ls, 25 mēnesī.

Advokātu palīgi ir pieauguši cilvēki, personas ar augstāko juridisko izglītību un kā prakse rāda adekvāti konkurē ar advokātiem saņemot vērā ņemamus honorārus. Advokātu palīgiem no pirmās dienas ir jāsaprot noteikumi, kādos praktizē advokāts un šeit dot kādam atlaides nav nekāda pamata. Advokātu palīgi nāk uz gatavu fundamentālu bāzi, ko ir radījušas un uzturējušas iepriekšējās advokātu paaudzes, tādēļ būtu tikai taisnīgi, ja darbotos princips – jo ilgāk esi advokāts, jo mazāki atskaitījumi kolēģijai.

Lai stiprinātu kolēģijas materiāli tehnisko bāzi, kura atbilstu šodienas prasībām, manuprāt, būtu atbalstāms arī priekšlikums ieviest vienreizēja pirmā atskaitījuma izdarīšanas pienākumu advokātu kolēģijas uzturēšanai jaunuzņemtajiem zvērinātiem advokātiem un zvērinātiem advokātu palīgiem sākot no 2009.gada 1.septembra. Šādu noteikumu ieviešana sekmētu ne tikai finansiālo pienesumu kolēģijai, bet arī personām, kuras vēlās kļūt par advokātiem un advokātu palīgiem liktu nopietni pārdomāt šādu vēlmi un izturēties pret savu amatu ar vis lielāko nopietnību.


Ceru uz kolēģu atbalstu!

Publicēts: 28.08.2009


« Atgriezties