Kā kļūt par AAB biedru?

LIKUMS ‘’PAR VALSTS NOSLĒPUMU’’ IR JĀPĀRSKATA

Ziņa medijiem, Rīgā, 2011. gada 17. maijā
 
Advokātu atbalsta biedrība ar nopietnām bažām vērtē publiskajā telpā izskanējušo ziņu, ka Satversmes aizsardzības birojs (SAB) informējis valsts politisko vadību par it kā esošajiem šķēršļiem Valsts kontrolierei Ingūnai Sudrabai kandidēt Valsts prezidenta amatam. SAB sniegtās informācijas patiesīgumu var pārbaudīt ļoti šaurs personu loks, kaut gan lēmumus demokrātiskajā valstī pieņem tauta un tās pārstāvji.
 
‘’Politiķi pareizi saka, ka SAB šajā gadījumā tiešām vajadzēja dot signālu valsts vadībai, lai nerastos visādas spekulācijas, - uzskata AAB valdes priekšsēdētājs Dmitrijs Skačkovs. – Taču paliek atklāts jautājums par to, kādi konkrēti fakti ir šī signāla pamatā? Visa pasaule ir pazīstama tieši vai pastarpināti, it īpaši politiskajās aprindās, un ja vienīgais iemesls apšaubīt Ingūnas Sudrabas godaprātu ir viņas kontakts ar Krievijas kolēģi Sergeju Stepašinu, tad tas ir vienkārši absurds. Kā tādā gadījumā vērtēt Valsts Prezidenta vizītes uz Krieviju vai Ķīnu?’’
 
Advokātu atbalsta biedrība vēlas pievērst politiķu un sabiedrības uzmanību arī daudz būtiskākai problēmai: likums ‘’Par valsts noslēpumu’’ aizvien biežāk tiek izmantots un paplašināti tulkots tiesu procesos. Tiek liegta iespēja kriminālprocesa dalībniekiem pilnvērtīgi īstenot savas tiesības, tajā skaitā tiesības uz aizstāvību. Piemēram, ir nepieņemama situācija, kad personai pat neizsniedz tiesas sprieduma norakstu, jo tas ir noslepenots. Tas nozīmē, ka sprieduma pārsūdzēšana var notikt tikai ‘’pēc atmiņām’’ un pierakstiem.
 
Ir bijuši arī gadījumi, kad administratīvajā procesā personas tiesības iepazīties ar pierādījumiem un izteikt par tiem viedokli tiek ierobežotas. Tātad, personas tiesības aizstāvēt savas aizskārtās tiesības tiesas ceļā tiek pārkāptas.
 
AAB valdes priekšsēdētājs D.Skačkovs norāda: ‘’Valsts noslēpums, protams, ir jāsargā, īpaši tad, kad nav pat pusceļā globālā cīņa pret terorismu un despotiskajiem režīmiem. Taču rodas likumsakarīgi jautājumi: vai Latvijā netiek noslepenotas arī lietas, par kurām sabiedrībai ir jāzina, un vai valsts noslēpuma institūts vienmēr tiek izmantots godprātīgi? Manuprāt, jautājums ir nevis par vienu valsts amatpersonu, bet par vienkāršiem Latvijas iedzīvotājiem. Ja tā turpināsies, tad drīz viņus vispār nekas nesargās no administratīvās patvaļas un nepamatotām apsūdzībām. Tas noteikti neatbilst demokrātijas standartiem. Likums ‘’Par valsts noslēpumu’’ ir nopietni jāpārskata.’’

Autors: Advokātu atbalsta biedrība

Publicēts: 17.05.2011

Avots: Advokātu atbalsta biedrība


« Atgriezties